Biohumusa labās īpašības
Sliekkomposts satur lielu daudzumu organisko vielu (pat vairāk nekā kūtsmēsli), daudz slāpekļa un citu minerālvielu, vērtīgus augsnes auglību uzlabojošus mikroorganismus un dabiskās antibiotikas. Humusam ir graudaina jeb sīki granulēta struktūra. Slieku zarnu traktā fermenti iznīcina patogēnos mikroorganismus un nezāļu sēklas. Sliekkomposts labi uzsūc un saglabā ūdeni. Sajaucot kompostu ar augsni attiecībā 1 : 3, uzlabojas augsnes struktūra un mazinās blīvums.
"Kamēr pati nepārliecinājos, neticēju, ka biohumuss ir tik labs," stāsta Irēna Tereškoviča. Viņa Kalifornijas sliekas audzē jau sesto gadu. "Mēsloju ar sliekkompostu savu dārzu, dodu draugiem, kaimiņiem. Rozes, rododendri, eņģeļtaures - viss zied kā nekad agrāk. No maza zemes pleķīša novācām 100 ķirbju. Īpaši labi ar biohumusu sajauktā kūdrā aug dēsti."
Konsultējušas LLU Lauksaimniecības fakultātes asociētā profesore, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes locekle Dzidra Kreišmane un sliekkope Irēna Tereškoviča
Turpinājums:
https://darzapasaule.lv/content/br%C4%ABnumainais-m%C4%93slojums-%E2%80%93-sliekkomposts
|
| Skatīts: 1348x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
"Kalifornijas sarkanā” slieka, jeb „Kalifornijas sarkanais” hibrīds – jauna Eisenia foetida sliekas suga, kas tika iegūta Kalifornijas štata universitātē, dažādu slieku sugu hibridizācijas ceļā 1959. gadā. Hibrīds nodrošina ātru biomasas pieaugumu un paātrinātu substrāta utilizāciju. Šīs sliekas gadā spēj dot 18 – 26 paaudzes, bet segtās platībās līdz 500 paaudzēm, turpretī vietējās sliekas tikai 4 – 6 paaudzes gadā. Šis tehnoloģiskās sliekas veids kļuva par eksporta – importa objektu kopā ar tā kultivēšanas tehnoloģiju.
„Kalifornijas sarkano” slieku īpatnības:
- Izplatības vide – speciāls, ar organiskiem savienojumiem bagāts substrāts, bet ne augsne;
- Ilgdzīvotājas – dzīvo no 2 līdz pat 16 gadiem;
- Vairojas ik pēc 7 dienām;
- Nedēļā dod 1 – 2 kokonus, no kuriem pēc 3 nedēļām izšķiļas 2 – 20 tārpi;
- Gadā viena slieka dod 200 – 400 pēcnācējus;
- Diennaktī apēd divas reizes vairāk, nekā pati sver;
- Nemigrē no audzēšanas vietām;
- Garums 6 – 10 cm.
„Kalifornijas sarkanās” sliekas kalpo kā organisko atkritumu pārstrādes „mašīna”. Viena tonna slieku diennaktī var pārstrādāt vienu tonnu atkritumu, pārvēršot tos vērtīgajā biohumusā, ko savukārt izmanto kā mēslojumu biodinamiskajā lauksaimnieciskajā ražošanā, iegūstot augstas ražas. „Kalifornijas sarkanās” sliekas Eiropā ir makšķernieku iecienīts līdzeklis labu lomu vilkšanai. Šīs sliekas ir arī augstvērtīgs dzīvnieku proteīna avots, ko varētu izmantot dažādās rūpniecības nozarēs un farmakoloģijā.
Vikipēdija,brīvā enciklopēdija |
| Skatīts: 2167x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Mani sajūsmina iespēja kompostēšanā izmantot slieku palīdzību – vermikompostēšana. Te galveno organisko vielu noārdīšanas darbu paveic ēdelīgās un vaislīgās sarkanās Kalifornijas sliekas. Šāds komposts ir ar augstu humusa saturu, lielu slāpekļa un mikroorganismu koncentrāciju un graudainu struktūru. Slieku zarnu traktā fermenti iznīcina patogēnos mikroorganismus un nezāļu sēklas. Ja esat iegādājušies Kalifornijas sliekas, tad jārūpējas par viņu labsajūtu: šiem tārpiem patīk 20–26°C siltums, mitrums 70%, garšo lapas, bet riebjas amonjaks un zemes tricināšana. Ja blakus slieku mītnei ierīkosiet kurmju biedējamās dzirnaviņas, tad pirmās šo vietu pametīs sliekas, viņām pakaļ dosies kurmji.
Ja pa vasaru ļausiet Kalifornijas sliekām draudzēties ar vietējām mēslu sliekām, tad radīsies vietējiem apstākļiem piemērotāki hibrīdi. Bet silto zemju šķirnes sliekas ir ar apbrīnojamu vairošanās spēju, gada laikā tās laiž pasaulē pat 700 paaudzes, mūsējās – tikai sešas septiņas.
Mēslu komposta gatavošana, ievērojot biodinamiku
Biodinamiskās lauksaimniecības piekritēji uzskata, ka arī kompostējamie mēsli ir jāpakļauj vispārējai evolūcijas norisei, ievērojot šādas pakāpes: siltums – gaiss – ūdens – zeme. Komposts ir augsnes bagātinātājs un sīkbūtņu barotājs. Mēslu kompostu visefektīvāk izmanto, dodot dārzeņiem; lapu komposts ar skuju piedevām būs lielisks ogu krūmiem, bet puķēm un ārstniecības augiem noderīgākais būs komposts no saimniecības atkritumiem. ... |
| Skatīts: 1760x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Brīvprātīgās irdinātājas sliekas
Pasaulē kopumā zināms aptuveni trīssimt tā saukto īsto slieku Lumbricidae dzimtai piederošu sugu. Zoosistemātiķi šo dzimtu ir iekļāvuši posmtārpu tipa jostaiņu apakštipa mazsartārpu klasē. Jebkuras īstās sliekas slaikais ķermenis sastāv no vismaz astoņiem desmitiem ar neapbruņotu aci itin labi saskatāmu gredzenveida segmentu jeb, latviski sakot, posmu. Ķermeni klāj sīki, ar neapbruņotu aci nesaskatāmi sariņi. Šie sariņi palīdz dzīvniekam pārvietoties un nostiprināties starp aliņas sienām. Tie izvietoti kūlīšos ķermeņa apakšpusē un sānos pie visiem posmiem, atskaitot galvu. Makšķernieki, kuri ķēruši sliekas zivju ēsmai, zina, ka veselīgu tārpu vieglāk pārraut nekā izvilkt no alas. Starp citu, pārrauta slieka parasti bojā neaiziet, bet pieaudzē norauto galu un turpina dzīvot.
Latvijā līdz šim atklāts pavisam četrpadsmit īsto slieku sugu. Visbiežāk pie mums sastopama parastā tīrumslieka, kas mīt galvenokārt pļavās, laukos, dārzos. Līdzās tai dzīvo garā tīrumslieka, zaļganā tīrumslieka un sārtā slieka jeb sārtā eizēnija. Latvijas teritorijā nelielās platībās lokāli, toties lielā skaitā vienkop piemājo dārza tīrumslieka. Savukārt gandrīz jebkurā ar pakaišiem sajauktu liellopu mēslu kaudzē lielā blīvumā mīt mēslu slieka – salīdzinoši neliels tārpiņš. Mežainās vietās patīk dzīvot mitrāju sliekai, pelēkajai sliekai, skuju sliekai, lapu sliekai, meža sliekaiaugsnes dižsliekai. Augsnes dižslieka ir vislielākā slieka. Latvijas makšķernieki dižslieku dēvē par naktstārpu, bet te tūdaļ jāpiebilst, ka šāds copmaņu dotais nosaukums, protams, diskriminē pārējās sliekas, kuras taču arī ir visīstenākie nakts tārpi – virszemē izlien pārsvarā diennakts tumšajā periodā. un ... |
| Skatīts: 1154x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
|
|
