"Kalifornijas sarkanā” slieka, jeb „Kalifornijas sarkanais” hibrīds – jauna Eisenia foetida sliekas suga, kas tika iegūta Kalifornijas štata universitātē, dažādu slieku sugu hibridizācijas ceļā 1959. gadā. Hibrīds nodrošina ātru biomasas pieaugumu un paātrinātu substrāta utilizāciju. Šīs sliekas gadā spēj dot 18 – 26 paaudzes, bet segtās platībās līdz 500 paaudzēm, turpretī vietējās sliekas tikai 4 – 6 paaudzes gadā. Šis tehnoloģiskās sliekas veids kļuva par eksporta – importa objektu kopā ar tā kultivēšanas tehnoloģiju.

„Kalifornijas sarkano” slieku īpatnības:

• Izplatības vide – speciāls, ar organiskiem savienojumiem bagāts substrāts, bet ne augsne;
• Ilgdzīvotājas – dzīvo no 2 līdz pat 16 gadiem;
• Vairojas ik pēc 7 dienām;
• Nedēļā dod 1 – 2 kokonus, no kuriem pēc 3 nedēļām izšķiļas 2 – 20 tārpi;
• Gadā viena slieka dod 200 – 400 pēcnācējus;
• Diennaktī apēd divas reizes vairāk, nekā pati sver;
• Nemigrē no audzēšanas vietām;
• Garums 6 – 10 cm.

„Kalifornijas sarkanās” sliekas kalpo kā organisko atkritumu pārstrādes „mašīna”. Viena tonna slieku diennaktī var pārstrādāt vienu tonnu atkritumu, pārvēršot tos vērtīgajā biohumusā, ko savukārt izmanto kā mēslojumu biodinamiskajā lauksaimnieciskajā ražošanā, iegūstot augstas ražas. „Kalifornijas sarkanās” sliekas Eiropā ir makšķernieku iecienīts līdzeklis labu lomu vilkšanai. Šīs sliekas ir arī augstvērtīgs dzīvnieku proteīna avots, ko varētu izmantot dažādās rūpniecības nozarēs un farmakoloģijā.

 Vikipēdija,brīvā enciklopēdija